Rojas upe un tās apkārtne ir bagāta ar tūrisma un rekreācijas objektiem, kas skatāmi visu gadu. No pavasara līdz rudenim ar kājām, velosipēdiem un laivām, bet ziemā ar slēpēm, iespējami tūrisma pārgājieni pa Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem. Brīvdabas takas ietvaros ir izveidotas 3 ceļotāju apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām.

Rojas upe – augštecē pārtop par Vieksti
Garums: 78 km (citos avotos 73 km)
Baseina platība: 495 km² (citos avotos 478 km²)
Kritums: 52 m (0,7 m/km, citos avotos 0,67 m/km)
Gada notece: 0,096 km³
Izteka: Pobužu apkārtnē (uz rietumiem no Valdemārpils)
Ieteka: Rīgas līcī pie Rojas

Rojas upe ir garākā upe visā bijušajā Talsu rajonā. Upe savu tecējumu sāka Talsu novada, Valdgales pagastā, un ietek tā Rīgas jūras līcī, Rojā. Upes garums ir aptuveni 78 km. Upes mūsdienu gultne veidojusies Litorīnas jūras laikā (pirms 5000-6000 gadiem), kas ir viena no Baltijas jūras attīstības stadijām pēc pēdējā ledus laikmeta. Taču Dēvona smilšakmens iežu atsegumos Rojas upes krastos atrastās  bruņu zivju fosīlijas liecina par daudz senākiem laikiem. Upei ir vairāki desmiti nelielu pieteku. Palu laikā ūdens līmenis upē var pacelties vairāk kā 2 metrus upes augštecē un 1,5m lejtecē. Ar ūdeņiem bagātāka Rojas upe ir oktobra, novembra, marta, aprīļa un maija mēnešos. Upes dziļums un platums ir mainīgs.

Roju kuģošanai izmantoja jau senie skandināvi. Par to netieši liecina arī Velna laivas – akmens krāvumi, kas patiesībā ir seno skandināvu apbedījuma vietas. To apliecina 1863. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi Bīlavu Velna laivās, kad tajās tika atklātas trijos stāvos izvietotas 10-12 no akmeņiem veidotas kameras, kurās starp smiltīm atrada ogles, māla trauku lauskas un degušus cilvēka kaulus. Zinātāji teic, ka Velna laivu lielums atbilst seno kuģu lielumam, ko šeit būvēja 6.-12. gadsimtā. Un, lai arī šamējās laivas gluži par kuģiem nav saucamas, tomēr tās ir gana lielas, lai mūsu dienās nabaga skandināvi, kuģojot pa Roju, izlietu daudz vairāk sviedru nekā Volgas strūdzinieki. Domājams, ka arī vēlākiem ceļotājiem tas nāktos nebūt ne vieglāk. Tātad tas vēl lieku reizi apliecina, ka tolaik Latvijas upes bija daudz pilnūdeņainākas, nekā tas vērojams šobaltdien. Roja izmantota par tirdzniecības ceļu arī viduslaikos. Kuģotāji pa šīm pietekām devās zemes iekšienē. Barons Hāns, pa Rojas upi no Lubezeres muižas, 17. gadsimtā eksportējis savu produkciju – spirtu, kokmateriālus un citas preces – uz Rīgu, Pēterburgu, Holandi.

Brīvdabas taka

Rojas upes stāvos krastus ieskauj pirmatnīgs mežs, kur mežsaimnieciskas aktivitātes nav notikušas jau simts gadus. Tie ir bioloģiski veci, ar augiem un dzīvniekiem bagāti meži, kādi Latvijā ir reti sastopami. Upes krastus apdzīvo bebri, ūdri, stirnas, mežacūkas, staltbrieži, aļņi, zivju gārņi, lielās gauras, gaigalas, dažādu sugu dzeņveidīgie putni. Upē mīt tādas zivis, kā asari, nēģi, foreles, līdakas, raudas un citas. Brīvdabas taka gar Rojas upi piedāvā 3 dažāda garuma distances gar Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem – 2km, 7km un 15km, kas katra atzīmēta ar savas krāsas norādi. Izvēlieties piemēroto un dodieties ceļā -  no pavasara līdz rudenim ar kājām, velosipēdiem un laivām, bet ziemā – ar slēpēm. Visi trīs maršruti ir apļveida, tāpēc tos iespējams iet arī pretējā virzienā. Garākais no maršrutiem, pa mežu Jūs aizvedīs no Rojas līdz Žocenei, pāri Rojas upei un atpakaļ uz Roju nāksiet pa pretējo upes krastu un maršruts noslēgsies pie viesnīcas "Roja". Lai nokļūtu atpakaļ maršruta sākumpunktā (jo iespējams tur atstājāt savu automašīnu), Jums pa Jūras ielu jādodas tālāk Rojas/centra virzienā, līdz nonāksiet pie veikala Maxima, kur griezīsities pa kreisi uz auto stāvlaukumu, vai arī turpināsiet ceļu pa Kāpu ielu līdz dabas takas sākuma punktam. Gar upi ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Pie atpūtas vietām Žocenē un Rojā ir izveidotas arī laivu piestātnes. Takas sākumā upes krastā labiekārtota vieta, kur upē ietek Rojas avots. To iecienījuši apkārtnes iedzīvotāji, kas labprāt dzer avota ūdeni.

Garums: mazais loks 2 km, vidējais loks 7,5 km, lielais loks - 15 km
Laiks: ~2h
Stāvlaukums: takas sākumā nav speciāls auto stāvlaukums. Iespējams auto atstāt uz meža ceļa takas sākumā, vai auto stāvlaukumā pie veikala Maxima un ar kājām, pa Kāpu ielu doties uz dabas takas sākumu.
Segums: iestaigāta taka, meža ceļš

Taka internetā: 15km www.wikiloc.com

Projekts ROJAS DABAS TAKAS VIRTUĀLIE SKATU TORŅI

Sākot ar šī gada 05.jūliju septiņi interaktīvi kontrolpunkti pastaigas laikā pavērs durvis uz mežsaimniecības pasauli, ļaujot iedziļināties un izprast, kas ir redzams mums apkārt. Turklāt ceļotāju labsajūtai dabas takā ir izveidotas trīs apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, kā arī ugunskura vietām. Kad pārvietojoties pa dabas taku, ieraudzīsiet VR skatu torņa INFO zīmi, uz kuras Māris Olte aicinās jūs pacelties virs koku galotnēm, noskanējiet tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni. Tad ieraudzīsiet šo pašu vietu 360° aero panorāmā 40 - 120 m augstumā. Apskatot aero skatus, noklausieties Māra ierunātu stāstu par apkārtējā meža apsaimniekošanu. Interaktīvajās aero panorāmās ir izvietotas norādes – attēli, apraksti un saites uz detālāku informāciju par meža apsaimniekošanu. Šis ir viens no pirmajiem šāda veida papildinātās realitātes projektiem Latvijā, kas ļauj dabā virtuāli apskatīt vietas augstas izšķirtspējas 360° aero panorāmās, paralēli izzinot tās profesionāli sagatavotos audio stāstos. Rojas dabas takas virtuālos skatu torņus ir izveidojuši AS “Latvijas Valsts Meži” sadarbībā ar virtuālās realitātes studiju OCEAN MULTIMEDIA.